Tulpes

Tulpju audzēšana

Izcelsme

Tulpju dzimtene ir Centrālā Āzija un Turcija. 16. gadsimtā tās tika ievestas Holandē un ļoti ātri kļuva populāras. Tulpes savu vārdu ir aizguvušas no turku vārda „tulbend”, tas nozīmē turbāns (cepure, ko tajā laikā lietoja Turcijā). Ziedu forma atgādina šo cepuri.

Daži autori uzskata, ka tulpes savu uzvaras gājienu uz Holandi ir sākušas no Persijas (tagadējās Irānas).

Šodien Holandē tulpes un narcises audzē lielās platībās un tiek tirgotas visā pasaulē, protams, arī Latvijā.

Tulpes

Kad mēs domājam par skaistajiem pavasara ziediem, lielākajai daļai cilvēku uzreiz nāk prātā tulpes. Tulpes līdz šim ir populārākās no pavasarī ziedošajiem sīpolaugiem. Rudenī kaut pāris desmiti iestādītu sīpolu dārzā, pavasarī Jūs priecēs ar bagātīgu, krāšņu ziedēšanu, lai kliedētu atmiņas par ilgo, vienmuļo un krāsām nabadzīgo ziemu.

Tulpes ir viegli audzēt, padarot tās populāras ikvienā dārzā. Mēdz būt agras, vidējas un vēlu ziedošas tulpes. Ļoti dažādās spilgtās krāsās: baltas, dzeltenas, rozā, sarkanas, melnas, violetas, oranžas, divkrāsainas un vēl vairāk krāsās. Līdz ar to skaistu dobju veidošana ir patiess mākslinieciski radošs pasākums, ko ierobežo tikai Jūsu iztēle! Stādījumu plānošana sagādās Jums daudz jautrus, patīkamus brīžus!

Izvēlieties vietu, kar Jūs tās varat labi redzēt no sava loga. Tādā veidā skaistie ziedi Jūs priecēs no agra rīta līdz vēlam vakaram. Daudzi cilvēki izstrādā krāsainu, ilgstoši ziedēšu dobes izkārtojumu. Tā ir sava veida iespēja izteikt sevi, atrast tām pareizo vietu un pielietojumu Jūsu dārza apzaļumošanā. Tulpes ļoti labi harmonē kopā ar daudz un dažādiem citiem pavasarī ziedošiem augiem.

Vietas izvēle, augsne

Tulpes ir ļoti plastiska kultūra un tās var audzēt jebkurā augsnē. Lai gan tām, kā jebkuram citam augam, labāk patīk saulainas, vējiem aizsargātas vietas dārzā ar bagātīgu organiku un līdzenu augsnes virsmu, kur lietainos rudeņos, ziemā un pavasaros ilgstoši nestāv ūdens. Tulpju audzēšanai neder pilnīgi noēnotas vietas dārzā, kā arī ļoti mitras, pārpurvotas augsnes.

Ja tulpes audzējam lielākās platībās ar nolūku iegūt bagātīgu ziedu ražu vai kārtīgu sīpolu pieaugumu, tad sevišķa uzmanība jāpievērš vietas izvēlei. Pateicīgas ir ļoti līdzenas, saulainas, maz noēnotas vietas ar nelielu slīpumu austrumu vai dienvidaustrumu virzienā. Var izmantot arī dienvidu virzienā vērstas nolaidenas vietas, tikai tad saulainā, karstā laikā lielāka uzmanība būs jāpievērš rūpīgākai lauka laistīšanai, kas prasīs papildus laika zudumus un lielāku darba resursu ieguldījumus.

Augsne

Audzēt tulpes var jebkurā augsnē, izņemot sevišķas galējības (pilnīgi tīru smilti un smagu sarkano mālu). Protams, labāk tām patiks dziļi ielabotas augsnes ar bagātīgu humusa saturu, labu drenāžu. Praktiski gan tas izpaužas savādāk – stādām jebkurā vietā, kur vien ir iespējams atrast brīvu vietu dārzā vai arī tur, kur paredzēts dobi vai akmensdārzu izveidot.

Rūpnieciskai sīpolu ieguvei gan augsne būtu jāielabo vismaz gadu pirms tulpju stādīšanas, to bieži rušinot vai kultivējot. Pārāk smagās mālainās augsnes un tāpat arī vieglās smilšainās augsnes noteikti, iespēju robežās, jāielabo. Mālainām augsnēm būtu jāpievieno grants un kūdra, savukārt smilšainām augsnēm pievienojam mālu un kūdru un iestrādājot to augsnē.Vai arī tulpēm paredzētās platības apsējot ar eļļas rutku vai rudziem, kurus vēlāk var ieart zemē kā zaļmēslojumu, tā bagātinot augsni ar organiskajām vielām. Tādā veidā to vismaz daļēji varam atbrīvot no daudzgadīgajām un cita veida nezālēm un to sēklām. Tad arī vajadzētu veikt augsnes analīzi, lai vadoties no augsnes analīžu datiem, varētu izvēlēties pareizo pamatmēslošanas veidu.

Stādīšana

Lai pavasarī tulpes krāšņi ziedētu tām nepieciešams aukstuma periods, ko tās pavada zemē, tas ir vismaz 8 nedēļas pie temperatūras, kura ir zemāka par + 10 grādiem. Bet visādi citādi tulpes var stādīt jebkurā laikā, ja vien tik tās var dabūt zemē iekšā.

Ideāli ir tad, ja stāda rudenī ar tādu aprēķinu, lai sīpols līdz zemes sasalšanai var izveidot labu sakņu sistēmu. Vispārīgi runājot, tas ir apmēram divas nedēļas pirms zemes sasalšanas. Es parasti sāku stādīt oktobra vidū vai beigās. Cenšos pabeigt šos darbus līdz zemes sasalšanai, parasti tas gan ievelkas apmēram līdz novembra beigām. Ja kaut kādu apstākļu sakritības dēļ nav iznācis laiks tās iestādīt rudenī, to vēl var paspēt izdarīt arī agri pavasarī. Tad gan ziedēšana būs vājāka un sīpolu pieaugums būs daudz mazāks, bet pilnīgi droši, ka šķirne bojā neaizies un pēc gada tā Jūs atkal priecēs ar savu krāšņo ziedēšanu. Esmu stādījis arī martā un pat aprīli, ko līdz zeme ir atlaidusies. Mans pavasara stādījums ir bijis apbrīnojami veselīgs, bet kā jau minēju, sīpolu pieaugums niecīgs.

Sīpolus var stādīt gan dobēs, gan arī vagās, kā arī nelielās grupās. To var darīt gan ar špakteļlāpstiņu, gan parasto lāpstu, izrokot bedrītes vai vadziņas. Lielos sīpolus stāda apmēram 15 – 25 cm dziļi, mazos 10 – 15 cm dziļi. Var arī vienkārši norakt zemes virskārtu vai arī uz zemes izklāt vienmērīgā attālumā sīpolus, tad uzbērt vienmērīgi biezu zemes kārtu. Katram vienkārši jāizvēlas savs stādīšanas paņēmiens.

Kad zemes virskārta ir nedaudz uzsalusi, tulpju stādījumu var nedaudz nomulčēt ar 5 cm biezu pakaišu kūdru, sasmalcinātiem salmiem vai koku lapām. Koku lapas gan pavasarī no dobēm vajadzētu noņemt nost pavisam vai arī nogrābt tukšajās vagās, ja stādītas tulpes vagās. Sasmalcinātus salmus var veiksmīgi izmantot zemsedzei tikai tad, ja esat pārliecināti, ka Jūsu tulpju stādījumā ziemā neiemājos peles. Tās var nodarīt lielu postu Jūsu tulpju stādījumam. Salmi ir īstā peļu paradīze! Augsnes mulcēšana uztur augsni irdenāku, neļauj tik ātri izžūt, uztur vienmērīgāku temperatūras režīmu, kā arī aizkavē vai pilnīgi nomāc daudzu nezāļu sēklu dīkšanu. Sevišķi liela nozīme ir vienmērīgākam temperatūru režīmam augsnē, jo biežie atkušņi ziemā neļaus saraut trauslās tulpju saknes. Un tas gan ir svarīgi, jo tulpēm, atšķirībā no narcisēm, aprautās saknes vairāk neatjaunojas!

Audzēšana

Tulpēm patīk vienmērīgs mitrums augsnē, it sevišķi tām tas ir nepieciešams ziedpumpuru veidošanās fāzē, kā arī jauno sīpolu augšanas laikā. Tāpēc sausā laikā būtu nepieciešama regulāra stādījumu laistīšana. Tulpes ir ļoti izturīgas pret dažādu sēņu slimību ierosinātājiem, bet jaunie aizvietotājsīpoli, nevienmērīga mitruma laikā, strauji briestot saplaisā, tā vairojot iespēju inficēties.

Kaut gan tulpes ir pietiekoši slimību izturīgas, tomēr visu veģetācijas laiku rūpīgi jāseko līdzi to veselības stāvoklim. Panīkuši, augumā atpaliekoši stādi, deformētas lapas, brūni plankumi uz tām, kropli ziedi liek domāt, ka šie augi ir slimi, kuri nekavējoties jāizrok un jāiznīcina sadezinot vai norokot vismaz metru dziļi. Liesmojoši zīmējumi uz ziediem arī varētu liecināt par vīrusslimības klāt esamību. To gan bez attiecīgas pieredzes būs grūtāk noteikt, jo daudzas jaunās šķirnes ir jau kopš dzimšanas ar dažādiem liesmojošiem zīmējumiem, bet ne tuvu nav slimas. Šeit vajadzētu griezties pie pieredzējuša speciālista.

Veģetācijas laiks tulpēm ir diezgan īss un beidzas apmēram mēnesi pēc to noziedēšanas. Kad ziedi sāk pārziedēt un zaudē savu dekorativitāti, tos vajadzētu noplūkt vai nolauzt (bet ne griezt ar nazi!) ar pavisam īsu ziedkātu, tā dodod augam saprast, ka ir laiks pārorientēties un sākt barības vielas novirzīt jaunā sīpola veidošanai. Citādi augs nevajadzīgi daudz barības vielu novirzīs sēklu pogaļu veidošanai un sīpoliņu barošanai to nepietiks, tāpēc tie izaugs pavisam niecīgi. Šajā laikā jaunajā sīpolā tiek uzkrāta enerģija nākošā gada zieda veidošanai.

Vajadzētu izvairīties no pilnīgi zaļu lapu noplūkšanas vai nopļaušanas, tādā veidā liedzot sīpolam nobriest un saņemt vajadzīgās barības vielas ziedaizmetņa veidošanai.

Kad lapas sāk dzeltēt, laistīšanu pilnīgi pārtrauc un ļauj sīpolam pakāpeniski beigt veģetāciju. Tulpju sīpolus sāk norakt kolīdz divas augšējās lapas paliek gaiši dzeltenas. Nevajadzētu iekavēt sīpolu rakšanu, jo vēlāk pēc lapu pilnīgas atmiršanas, tos būs krietni grūtāk augsnē atrast. Arī sīpolu imunitāte pret dažādām infekcijām mitrajā augsnē šai laikā krietni samazinās. Tiem šai laikā būtu nepieciešams sausums. Tāpēc daudz drošāk tos ir izrakt un glabāt sausumā līdz rudenim.

Uzglabāšana

Kad sīpoli ir norakti, tos izklāj plānā kārta kastītēs, apžāvē noēnotā vietā , kur nav caurvēja un netiek klāt tiešie saules stari. Tad tos noloba, atdala vairsīpoliņus un sašķiro pēc lielumiem. Lielos, ziedošos sīpolus noliek atstādīšanai vai realizācijai, bet rupjākos vairsīpoliņus pavairošanai. Pavisam sīkos vairsīpoliņus parasti pavairošanai neizmanto, jo tie neattaisno ieguldīto darbu un laiku (ja nav sevišķi reta, dārga šķirne). Pavisam sīkie sīpoliņi ziedošu sīpolu izmērus sasniegs tikai trešajā gadā. Pie kam jārēķinās ar to, ka jau pirmajā ziemā apmēram 30 % no tiem nespēs neizdzīvot un aizies bojā.

Obligāti jāievēro tas, ka noraktos tulpju sīpolus nekādā gadījumā nedrīkst uzglabāt kopā ar dārzeņiem vai augļiem. Visbīstamākie tiem ir āboli, jo tie visaktīvāk izdala acetilēnu, kurš pat mazā koncentrācijā ir nāvējošs zieda aizmetnim un spēj to iznīcināt.

Dažreiz glabātuvēs uz tulpju sīpoliem atrodami dzintara dzelteni lipīgi želejas veida izdalījumi. Tie nav kaitīgi un nekādā veidā neietekmē sīpolu pieaugumu.

Daži ieteikumi

Plānojot dārzu jāpatur prātā, ka ir agras, vidēji vēlas un vēlu ziedošas tulpes.

Jo lielāks sīpols tiks iestādīts, jo garāks ziedkāts un lielāks, varenāks zieds.

Grupu stādījumus nevajadzētu ļoti satuvināt, jo tulpes ātri vairojas un pēc pāris gadiem grupas būs saaugušas kopā.

Ja vēlaties redzēt nepārtraukti un ilgstošu ziedēšanu tulpju dobi, jāizvēlas pareizā laikā ziedošas tulpes.

Ja tulpes tiek stādītas kopā ar citiem augiem, jāpadomā vai tās norokot, netiks ar lāpstu vai dakšām traumēti blakus augoši augi.

Tulpes ir lieliski grieztie ziedi, kuri vāzē var saglabāties pat nedēļu ilgi, ja ūdenim pievieno nedaudz cukuru.

   Jānis Dukaļskis
   mob. tel.: 26318938
   e-pasts: dukalskis.janis@gmail.com