Īrisu audzēšana

Bārdainie lielziedu īrisi (iris germanica)

Īsi par īrisu audzēšanu

 Vēlams atrast dārzā vissaulaināko vietu, (protams ja pastāv tāda iespēja) tad īrisi bagātīgāk ziedēs, jo ir saulmīļi.
 Īrisus stāda vai nu vagās, vai grupās dobēs. Vēlamais atstatums starp stādiem 30 – 50 cm (atkarībā no tā, cik gadus paredzēts tos nepāstādīt). Parasti pārstāda reizi 3 – 4 gados.
 Augsne var būt dažāda, tomēr labāka ir irdena, caurlaidīga, ielabota augsne. Īrisiem neder tīra, smalka smilts un neielabota smaga māla augsne.
 Augsnei jābūt neitrālai vai vāji sārmainai (pH 7,0). Parasati tāda ir ielabota dārza augsne. Drošības pēc var izmantot koku pelnus, apmēram sauju uz katru īrisu stādu, augsni ielabojot.
 Kūdru īrisu stādiem izmantot nedrīkst (uztur lieku mitrumu, vairo skābumu), vienīgi augsnes ielabošanai. Tad papildus vēl nepiciešams iestrādāt augsnē koku pelnus, krītu vai dolomītmiltus.
 Īrisu mēslošanai pārsvarā izmanto kalciju saturošus minerālmēslus. Nelielās devās var dot arī slāpekli pavasarī, tas gan jādara saudzīgi.
 Laistīšana nav nepieciešama, jo īrisiem patīk sausums, izņemot jaunos stādus apsakņošanās periodā, ja ir pārlieku sausa augsne.
 Ieziemojot stādus var piesegt (bet ne mulčēt!), mazinot liekā mitruma ietekmi uz īrisu sakneņiem (ja ir ļoti nokrišņiem bagāti rudeņi un ziemas).
 Pavairo īrisu stādus cerus dalot reizi 3 – 4 gados.
 Pārsvarā īriesiem tiek novērota bakteriālā puve. To veicina sabiezināts stādījums, pārlieku liels mitrums, pastāvīgs stādu noēnojums un lielas slāpekļa minerālmēslojuma devas.
 Kaitēkļi īrisiem ir tripši, gliemeži, drātstārpi, dažreiz arī laputis. Tie pārnēsā slimību ierosinātāju baktērijas, veicinot slimību izplatīšanos.
 Kaitēkļu apkarošanai var izmantot insekticīdus Actara, Perfecta. Gliemežiem – metaldehīdu granulās. Slimību apkarošanai (pret bakteriālo puvi): kokogles pulveri, briljanta zaļo, zilos graudiņus, propolisu spirtā, tetraciklīnu, kā arī kodnes.

   Jānis Dukaļskis
   mob. tel.: 26318938
   e-pasts: dukalskis.janis@gmail.com