Narcises

Narcišu audzēšana

1. Vietas izvēle

Tā kā narsises var augt vienā vietā pat daudzus gadus no vietas (piecus un vairāk), vietas izvēlei būtu jāpievērš liela uzmanība, lai tās bez vajadzības nebūtu katru gadu jāpārceļ uz jaunu dzīves vietu.

Narcisēm patīk atklātas, saulainas vietas dārzā, bet ar tik pat labiem panākumiem tās var arī audzēt pusēnā zem ābelēm un citiem kokiem, kur vasarā zāle vai zālājs netiek pļauts. No pilnīga noēnojuma gan vajadzētu izvairīties, jo tad ziedkāti pārlieku izstīdzēs, nolieksies pie zemes un cietīs ziedu dekorativitāte. Vēsajos pavasaros, kā arī pusēnā augošajām narcisēm ziedu kāsa būs mazliet spilgtāka un ziedkāti nedaudz garāki. Ja ir iespēja izvēlēties vietu dārzā, tad labākais variants būtu līdzena vieta vai vieta ar nelielu slīpumu uz dienvidu austrumiem vai austrumiem. Kā jebkuram kultūraugam arī narcisēm, protams, labāk patiks labi drenēta un ielabota augsne ar bagātīgu humusa saturu, kur pavasaros un lietainās vasarās neuzkrājas ūdens. Narcises vislabāk padosies smilšmāla vai mālsmilts augsnēs. Bet citādi narcises var stādīt jebkurā augsnē, izvairoties no galējībām, kad tās tiek stādītas pilnīgi tīrā smiltī vai blīvā mālā. Protams arī šai gadījumā var rast risinājumu, jo tagad veikalos var nopirkt gan speciālos substrātus, gan māla pulveri (smilšainām augsnēm), gan granti un kūdru mālaino augšņu ielabošanai. Ja tās gribam audzēt trūdvielām nabadzīgās augsnēs mazās platībās savam priekam, tad to var darīt. Rūpnieciskai ziedu vai sīpolu ieguvei (trūdvielām nabadzīgajās augsnēs) šajā gadījumā tas nebūs ekonomiski izdevīgi, jo ieņēmumi nesegs izdevumus.

2.Kad un kā labāk stādīt

Narcises esmu stādījis gan vagās gan 1 metru platās dobēs. Katrai stādīšanas metodei ir savi plusi un savi mīnusi. Dobēs stādījums ir daudz kompaktāks, vieglāk dobes nosedzamas ar kūdras mulču, vieglāk saliet, ilgāk turas mitrums augsnē, vienmērīgāka temperatūra augsnē. Vagās stādītajām narcisēm stiprs vējš parasti no vagu virsotnēm kūdru nopūš nost, kuru pēc tam atkal vajag atjaunot. Laistīšanas platības arī līdz ar to būs daudz lielākas. Toties vieglāk ieraudzīt nejaušos citu šķirņu piejaukumus, kā arī vieglāk ievērot slimos augus, tos izrakt, lai iznīcinātu.

Parasti narcises pārstāda drīz pēc lapu nodzeltēšanas, tas ir augusta beigās vai septembrī. Sīpolu ligzdas sadala uzreiz pēc to izrakšanas un tūdaļ atstāda jau sagatavotajā jaunajā vietā. Vai arī kādu laiku apžāvē labi vēdināmā telpā, tad daudz vieglāk veikt ligzdu sadalīšanu.

Narcises stādīt var arī novembrī, apsakņošanās notiks arī tad, ar nosacījumu, ja vēl pēc tam ilgstoši būs silts laiks (kā pēdējos rudeņos, kad pat decembrī bija pozitīvas temperatūras). Uz ziedēšanu un sīpolu pieaugumu būtisku iespaidu tad tas arī neatstās.

Augsne parasti gan būtu jāsāk gatavot vismaz gadu iepriekš (ja grib audzēt rūpnieciski lielākās platībās). Ja tas ir dārzā, kur tā jau ir bijusi zināmā mērā iekopta, to var darīt arī īsi pirms stādīšanas.

Smagākas augsnes jāielabo ar sadalījušos kompostu, granti, lapu trūdzemi. Skābās augsnes jākaļķo, tas ir jāiestrādā krietna krīta deva vai dolomītmilti. To visu var veiksmīgi aizstāt ar vairākām saujām jaukto koku pelnu uz katru kvadrātmetru (tie nu gan lielākai dārznieku daļai vienmēr ir pa rokai). Nevajadzētu gan šai vajadzībai izmantot brikešu pelnus, jo tur var būt piejauktas kaitīgas vielas, kuras tiek izmantotas brikešu ražošanas procesā.

Ja narcises stāda agri augustā un stādīšanas laikā augsne ir sausa (tā gan rudenī ir reta parādība), tad to var bagātīgi saliet, bet ja mitrums augsnē ir pietiekošs, tad tas nu gan nav nepieciešams.

Mulčēšana narcišu stādījumos jāveic, kad zemes virskārta ir jau nedaudz uzsalusi. Šim nolūkam var izmantot pakaišu kūdru, koku lapas un arī sasmalcinātus salmus. Mulčēšanai nav obligāti izmantot tikai neitralizētu kūdru, tās neitralizēšanai ļoti veiksmīgi var izmantot arī koku pelnus vai krītu, pārkaisot dobes ar to vai nu pirms mulčas slāņa uzklāšanas vai arī pēc tam. Mulčas kārta nav nepieciešama biezāka par 5-10 cm. Pavasarī to noteikti nav jākašā nost, jo tādā veidā labāk tiek saglabāts mitrums augsnē, temperatūru izlīdzinājums (vēsā laikā augsnē ir siltāk, saulē augsne tik ļoti nepārkarsīs), kā arī aizkavēs vai arī pilnīgi nomāks nezāļu sēklu dīkšanu. Narcisēm salmu pielietojumu mulčai var izmantot, bet tikai ne tulpju stādījumiem! Salmi ziemā, tā ir tīrākā peļu paradīze! Kā jau visiem zināms peles un tulpes nav savienojami jēdzieni (arī krokusi u.c. sīkās sīpolpuķes)!

Atkarībā no audzēšanas mērķa arī izvēlas gan sīpolu stādīšanas attālumus gan stādīšanas dziļumus. Jāņem vērā dažas vienkāršas lietas:

1) ja stāda vietā, kur narcises paredzēts audzēt vairākus gadus no vietas, tad sīpolus jāstāda retāk, tas ir 10 līdz 20 cm atstatus,

2) ja audzēsim vienā vietā ilgstošāk un gribam, lai tās saglabātu ilgstoši košumu un dekorativitāti, jāstāda 15 līdz 25 cm dziļi.

3) ja gribam audzēt sīpolus ātrākai pavairošanai, tad stāda seklāk 10 līdz 15 cm dziļi un arī biezākā stādījumā.

Dziļāk stādot sīpoli izaugs krietni lielāki, bet to pieaugums (vairošanās koeficients) būs proporcionāli mazāks. Seklāk iestādītie dos lielāku pieaugumu, bet būs sīkāki.

3.Stādījumu kopšana

Ieteikt precīzu pamatmēslošanas vai papildmēslošanas shēmu, praktiski nav iespējams. Lai to varētu veikt kaut cik nekļūdīgi ir jāizdara pašlaik ļoti dārgās augsnes analīzes. Ja ir paredzēts narcises audzēt lielākās platībās, tad tas noteikti finansiāli ir attaisnojams, mazdārziņos tas jādara uz savu izjūtu un intuīciju. Zelta likums pēc kura bieži vien arī es pats vados: labāk mazāk samēslot, nekā pārmēslot!

Tā kā audzēju narcises divos Latvijas reģionos (Daugmalē un Latgalē), tad arī mēslošanas metodes radikāli atšķiras. Latgales reģionā iztieku ar komplekso mēslojumu Yara Mila ( kādreiz to sauca- Hydrocompex) apmēam 30 gr/m2, ko iestrādāju vadziņās stādot narcises. Un dažreiz, ja noķeru pareizo laiku, tad uz pēdējā kūstošā sniega uzkaisu amonija nitrātu apmēram 30 gr/m2.

Pierīgā pamatmēslojumā nepieciešams vairāk kālijs, tāpēc labākais risinājums ir Yara Mila 50% + kālija sulfāts 50%, vai arī vēl papildus kālijmagnēzijs, kopā apmēram 50 gr/m2. Pavasarī savukārt amonija nitrātu vai kalcija nitrātu 20 – 30 gr/m2. Nesamērīgi pieaugot minerālmēslu cenām, pēdējā laikā gan bieži vien iztieku tikai ar rudens pamatmēslošanu.

Narcises ir atsaucīgas uz laistīšanu, kā jebkurš augs dārzā. It sevišķi tas ir svarīgi vieglākās, smilšainākās augsnēs saulainā laikā. Ja ir karsts un sauss laiks, to var darīt reizi nedēļā, ja laiks ir vēsāks un mitrāks, tad tas nav nepieciešams. Stādījumu laistīšanu būtu jāturpina arī pēc augu noziedēšanas, tas ir pat pēc Jāņiem, tā iesaka vairāki narcišu audzētāji. Šai laikā lielo darba apjomu un laika trūkuma dēļ es gan to nedaru.

Narcises ar retāku, bet ļoti bagātīgu laistīšanu nobaidīt nevar, protams, ja tur uzlietais ūdens nestāv dienām ilgi, bet tad jau arī tādas vietas narcišu stādījumiem izvēlēties nedrīkst. Narcises iesaka laistīt arī pēc to noziedēšanas.

Pie ravēšanas neuzkavēšos, jo tas ir visiem pašsaprotams, ka daudzgadīgo nezāļu apkarošana ir visas veģetācijas perioda darbs. Neatkarīgi no mulčas kārtas biezuma, kāda daudzgadīgā nezāle vienalga ar laiku izsprauksies kūdras slānim cauri.

4. Sīpolu uzglabāšana

Sīpolus rok, kad lielākā daļa lapu sāk dzeltēt (visas lapas nekad vienlaicīgi nenodzeltē). Sausā, karstā laikā tas var būt jūlija vidū vai pat jūlija sākumā, bet pārsvarā tas notiek augustā. Noraktos sīpolus nomazgā, tad glabā sausā, labi vēdināmā vietā, kur nav pārāk karsts (optimāli +17-20 grādi), kastītēs ne pārāk biezā slānī, noēnotā vietā.

Ja narsises nav paredzēts pārstādīt, tad pēc lapu novākšanas mulčas kārtu ar grābeklīti vai rokām to izlīdzina un aizlīdzina caurumu vietas, izplūkto lapu vietās. Tādā veidā arī kavējam ziedu mušas nodarītos postījumus un to piekļuvi sīpoliem, tā ievērojami samazinot to invāziju savā narcišu stādījumā.

5.Sipolu pavairošana

Narcises var pavairot ar vairākiem paņēmieniem, bet es ieteiktu pieturēties pie veģetatīvās pavairošanas metodes, tas ir ar vairsīpoliņu atdalīšanu no lielajien sīpoliem.

Atdalīt vairsīpoliņus var ar rokām uzmanīgi atlaužot no sīpola vai arī nedaudz iegriežot sīpola pamatni ar nazi, atdalīšanas vietās. Bet nosacījums šeit ir viens- jebkurā gadījumā pie jaunā atdalītā vairsīpoliņa klāt jāpaliek kaut nelielam sīpola sakņu pamatnes fragmentam! Šis process gan pats no sevis ļoti vienkāršojas pēc kārtīgākas un ilgstošākas sīpolu apžāvēšanas. Tāpēc tikai galējas nepieciešamības gadījumā sīpolu ligzdas dalīt vajadzētu uzreiz pēc norakšanas.

Narcises var pavairot arī ar zvīņu metodi, bet es to neieteiktu darīt, jo tur ir nepieciešama sevišķi rūpīga attieksme, papildus zināšanas un iemaņas.

6.Narcišu selekcija

Lielajam narcišu selekcionāram Jānim Rukšānam šis jautājums būtu daudz skaidrāks, jo viņa pieredze šai jautājumā varētu būt milzīga. Mana pieredze rāda, ka praktiski tikai septītajā gadā reāli redzēsim uzziedam pirmos sēklaudžus, atsevišķiem šķirņu vai sugu krustojumiem tas varētu būt arī piektajā gadā (pie labvēlīgas faktoru sakritības). Bet pats galvenais jau ir pati nonākšana līdz tām sēkliņām! Ne visiem pirmajā reizēs tas veiksmīgi izdosies! Arī diezgan cimperlīgi rūpīgā attieksme ar sēkliņu sēšanu un to turpmāko aprūpi ne visiem pareizi izdosies. Nepieciešama liela pacietība un kur nu vēl gaidīt tik ilgu laiku līdz pirmajam ziedam! Bet lai veicas, ja kāds ir nolēmis to izmēģināt!

7. Narcišu kaitēkļi un slimības

Galvenie faktori kāpēc narcišu sīpoli iet bojā ir:

a) lielā narcišu ziedu muša,

b) sīpolu muša,

c) sīpolu sakņu puve jeb fuzarioze,

pārējos retāk sastopamos faktorus tagad neuzskaitīšu. Narcišu ziedu mušai un sīpolu mušai nepatīk blīvākas, smagākas augsnes, kā arī sīpolu dziļāka stādīšana. Tādā veidā var ievērojami samazināt ziedu mušu nodarītos kaitējumus. Sakņu puve var veidoties nepareizi uzglabājot noraktos sīpolus: tas ir mitrās, slikti vēdināmās telpās, augstā temperatūrā, tas ir virs +21 līdz 24 grādiem un augstākā. No tā veiksmīgi var izvairīties narcišu sīpolus līdz stādīšanai pareizi uzglabājot.

8.Kas ir vasaras narcises?

Daži audzētāji tās sauc arī par „Ziemassvētku narcisēm”, jo tās speciāli sagatavojot, ziedus var iegūt jau uz Ziemassvētkiem.

Es uzskatu, ka šāds termins gan vairāk tiek lietots izdevīgāka biznesa nodrošināšanai gan Bekker gan citos katalogos. Jā, protams, zināma daļa taisnības tur ir gan. Var teikt, ka gandrīz jebkuru narcisi pareizi ziemā zemā temperatūrā uzglabājot un pavasarī iestādot, tā noteikti krietni vēlāk pavasarī vai pašā vasaras sākumā uzziedēs. Nedaudz gan pateicīgākas šai jomā varētu būt tacētu grupas daudzziedu narcises, piemēram, ‘Bethlehem’, ‘Cradford’, ‘Galilee’, ‘Grand Soleil d’Or’, ‘Israel’, ‘Jerusalem’, ‘Nazareth’, ‘Ziva’ un citas, jo tām ir jūtami mazāka izturība pret salu ziemā vai arī vispār tās nav. Tās pārsvarā tiek kultivētas siltāko zemju valstīs, tas ir Izraēlā, Turcijā, Portugālē un citās Vidusjūras valstīs. Bet tik pat veiksmīgi to var darīt ar ar pildīto narcišu grupas šķirnēm ‘Bridal Crown’, ‘Erlicheer’ (kura Holandē tiek izplatīta zem ļoti daudziem nosaukumiem, tā imitējot ļoti lielu šķirņu daudzumu piederošu šai grupai: ‘Cheerfulness’, ‘Earlichere’, ‘Gaiety’, ‘Spring Cheer’, ‘Summer Cheer’). Daļēji to var teikt arī par šķirni ‘Avalanche’.

Un tas varbūt tiek tā traktēts tāpēc, ka šo šķirņu narcises ir nedaudz jūtīgākas pret lielu salu ziemā, tāpēc lai izvairītos no liekas skaidrošanās klientu priekšā, firmas to iesaka darīt pavasarī, tā ir daudz drošāk, tā noņemot lielu atbildības daļu no saviem pleciem. Bet ja ir sniegs un vēl papildus kārtīgi uzklāta mulčas kārta, nav novērotas tādas sīpolu izsalšanas problēmas. Tāds ir mans secinājums.

Ja reiz sīpoli iegādāti rudenī vai vasaras nogalē norakti no lauka un ziemu pareizi izturēti, tad to stādīšanu var izdarīt arī pavasarī. Apmēram pēc 6 līdz 10 nedēļām noteikti tur kaut kam vajadzētu uzziedēt. Tik pat veiksmīgi to varētu darīt, stādot sīpolus podiņos un novietojot istabā uz palodzes. Tad ziedēšanas laiku varētu ieregulēt pēc savas patikas un nepieciešamības. Es gan personīgi pavasara stādīšanas metodi neesmu pielietojis, tāpēc katram pašam tas jāizmēģina.

Maza atkāpe:

Bet tik pat labi to var attiecināt arī uz ziemas ķiplokiem, tos var stādīt arī pavasarī, bet no tā jau tie nekļūs par vasaras ķiplokiem, tikai iestādīti pavasarī tie nedaudz vēlāk beigs veģetāciju vasarā. Gluži tāpat ir ar vairāku grupu narcisēm, kuras piedēvē pie vasaras narcisēm.

Varbūt kādam ir savādāka nostāja šai jautājumā…!?

9.Narcišu sala izturība

Narcisēm sala izturība ziemā Latvijas apstākļos ir pilnīgi pietiekoša, pat bez mulčas kārtas, ar nosacījumu, ja ir pietiekoši bieza sniega sega. Tās ir tikai nedaudz jūtīgākas pret salu nekā tulpes. Daudzus gadus tās audzējot, pārsvarā esmu izticis bez stādījumu piesegšanas ziemā vai arī esmu izticis ar ļoti minimālu piesegumu.

Tas bija daudzus gadus atpakaļ. Narcises audzēju Saulkrastos 1 m platās dobēs. Uznāca ļoti barga, auksta ziema, kad gaisa temperatūra noslīdēja līdz – 35 grādiem un tāda noturējās vairākas dienas no vietas. Sniega segas biezums bija tikai viens centimetrs! Izsala lielākā daļa (ne jau man vienam vien) no manas skaistās, jaunās narcišu kolekcijas, kaut gan mulčas kārta bija vismaz 5 cm bieza. It sevišķi izteikti tas bija redzams dobju ziemeļu malā. Tajā pašā laikā, Latgalē, arī metru platās dobēs, kur klimats ir krasi kontinentālāks, pie tāda paša mulčas slāņa, tās izdzīvoja un pavasarī brīnišķīgi ziedēja, jo tur sniega segas biezums bija vismaz 15 cm. Tagad pēdējos gados gan Daugmalē gan Latgalē stādu tikai vagās. Kā jau iepriekš minēju, lai aiztaupītu laiku tās apsekojot, marķējot, izņemot kādu slimo augu un stādījumus norokot. Tas gan nedaudz palielina izsalšanas risku, (bet attaisno ieguldīto darba laiku) jo narcišu sīpoliem jūtīgākā vieta ir sakņu pamatne, bet ne sīpola virsotne. Taisni vagu malas un vagu starpu apakšas ir vistuvāk sīpolu pamatnēm, un pakļautas lielākam sala riskam.

Daugmalē šajā ziemā gaisa temperatūra dažos rītos bija noslīdējusi nedaudz zem – 20 grādiem. Sniega segas biezums bija ap 15-20 cm. Marta sākumā sniegs pilnībā nokusa un pāris nedēļu garumā pieturējās vidēji stiprs kailsals līdz pat – 14 grādiem. Jādomā, ka visas narcises būs izdzīvojušas. Narcisēm nāk skaisti, vareni asni, tātad arī ziedim jābūt!

Tātad secinājums ir viens, ka narcises mūsu klimatiskajiem apstākļiem ir pietiekoši piemērotas. Arī lielā narcišu selekcionāra Jāņa Rukšāna teju vai 40 gadu ilgā pieredze rāda, ka pa šiem gadiem, kopš tās audzē, viņam tikai trīs reizes tās ir daļēji izsalušas! Un tas jau ir patiesi izcils rādītājs!

10. Kādas pašlaik ir modē?

Narcišu mode ir kļuvusi ļoti daudzpusīga. Svarīgi ir tas vai narcises tiek audzētas ziedu ieguvei vai tiek izmantotas tīri apzaļumošanas vajadzībām. Ziedu tirgū pārsvarā vajag spilgtas krāsas, savdabīgas formas, garus ziedkātus (kā padomju laikos – katrs kāta centimetrs maksāja naudu). Ļoti pieprasītas ir dzelteno ziedu trompetgrupas narcises, pildīto ziedu šķirnes, šķeltvainadziņa, kā arī aizvien populārākas kļūst miniatūro un daudzziedu narcises. Tās sevišķi veiksmīgi izmantojamas baseinu, dīķmalu, kā arī citu mitrāku dārza vietu apzaļumošanai, kombinējot kopā ar kalmēm, Sibīrijas īrisiem, dienziedēm vai citām mitruma prasīgākām un izturīgākām kultūrām.

Ja man jautātu kuras šķirnes man pašam vislabāk patīk, tad atbilde būtu gaužām vienkārša: vai tad ir jēga audzēt dārzā to kas nepatīk?

  Jānis Dukaļskis
   mob. tel.: 26318938
   e-pasts: dukalskis.janis@gmail.com